VIŅŠ UN VIŅA MĀTE

Portālam "Es Pati"

Dēla un mātes attiecību modelis ir būtisks faktors dēla tālāk partnerattiecību veidošanas procesā. Tas, cik patstāvīgs un neatkarīgs savu lēmumu pieņemšanā, atbildīgs savā rīcībā,cik sievieti cienīt un respektēt spējīgs cik maigs vai agresīvs savās izpausmēs pret partneri būs vīrietis, tas lielā mērā būs atkarīgs no viņa pieredzes attiecībās ar savu māti. Šīs visas minētās kvalitātes vīrieša dzīvei un jo īpaši partnerattiecību pieredzei ir ārkārtīgi nepieciešamas. Tomēr topošo vīrieti veido viņa vecāki, paša iedzimtais temperaments un vide, kurā viņš dzīvo savas dzīves sākumposmu, kur piedzīvoto viņš (līdzīgi kā ikviens no mums) pieņem kā pārliecības par to, ka dzīve ir tāda..., pasaule ir tāda.., vīrieši ir tādi ... , sievietes ir tādas.., es šajā pasaulē esmu tāds.. un lai tajā izdzīvotu, man jārīkojas tā... Nav noslēpums, ka ir mammas, kas visu vienmēr zina labāk, kas visus lēmumus pieņem visu ģimenes locekļu vietā, kas izkomandē parādi un nosaka, kā lietām jānotiek. Ja pie visa klāt tas kombinējas ar diezgan vāja vīrieša tēlu tēva lomā, tad tas, protams, mazā zēna uztverē veido nepārprotamu priekšstatu, kā lietas šajā dzīvē funkcionē, kas ar gadiem tikai nostiprinās. Ja, dēlam pieaugot, māte gribēs ārkārtīgi piedalīties visās viņa dzīves norisēs ņemot vērā minētās sievietes tēlu, un ja tam pievienojas mātes pašas diezgan neapmierinošās vai vispār neeksistējošās partnerattiecības, kur daļēji viņa tās realizē caur savu dēlu, vīrieša attīstība tiek ievirzīta noteiktā virzienā. Visa pamatā ir bailes, bailes, ka mana dzīve būs tukša, ja es Tevi palaidīšu vaļā, bailes uzticēties, vai Tu būsi spējīgs pieņemt pareizos lēmumus, bailes zaudēt varu pār kaut ko, pār ko man tā ir bijusi, bailes palikt vienai un nevienam nevajadzīgai. Tas viss ir pietiekami spēcīgi, lai ”ietu pāri līķiem”, kas bieži vien izrādās dēla jaunās partnerattiecības.

Ja Tu esi dēla mamma, - ja ir sajūta, ka pie kāda no jautājumiem vēlos aizdomāties, varbūt tajā ir kaut kas par mani, tad jāpaanalizē, ko es kā dēla mamma – kādas sievietes tēlu radu. Cik daudz es esmu spējīga uzticēties jau savam 5 vai 10 gadĪgajam puikam, vai ļauju viņam piedzīvot savas izvēles sekas, lai cik nepatīkamas tās būtu, cik daudz ļaujam savam vēl mazajam puikam, bet tomēr jau diezgan lielajam izanalizēt situāciju, cik daudz izmantoju manipulācijas vai iebiedēšanas metodes, tādā veidā cenšoties panākt vēlamo rezultātu. Cik daudz es ļauju viņam pašam izvēlēties, kādā pulciņā iet, kādu apģērbu ģērbt, ko un cik daudz apēst no piedāvātā. Svarīgi izvērtēt, ko daru, kad piedzīvoju dēla dažādās izvēles – vai steidzos to visu nokritizēt, vai tomēr izrunāt, izprast un pieņemt. Sabiedrība no vīrieša sagaida, lai viņš būtu atbildīgs, ar pašcieņu apveltīts, izlemt spējīgs, par savu viedokli pastāvēt spējīgs cilvēks. Tāds nerodas vienas dienas laikā, tāds piliens pa pilienam veidojas visu savu dzīves pieredzi. Tas jau sāk veidoties no pirmajiem dzīves gadiem, no pirmajām izvēlēm, atbildības un pašizpausmes situācijām. Kā mēs vecāki uz to reaģējam, tam ir būtiska loma – cik daudz cieņas izrādām savam kaut vai tikai 3 gadus vecajam zēnam, tik daudz pašcieņas un arī cieņas pret citiem viņš spēs paust vēlāk. Cienīt nozīmē arī pieņemt viņa lēmumus, kas skar tieši viņu. Cik ļoti mēs ievērosim savas un viņa robežas, tikpat viņš tās respektēs nākotnē attiecībā pret sevi un otru. Cik daudz mēs ļausim viņam izdarīt secinājumus par savām izvēlēm tik atbildīgs viņš izaugs.