ATTIECĪBAS

ROBEŽAS

Robežas, to esamība un ievērošana rada skaidrību, kārtību un drošību. Tas ir būtisks fenomens ne tikai ģeopolitiskā nozīmē, bet arī indivīdu mērogā. Tieši individuālā līmenī sensori strādā vēl jūtīgāk. Ikviens no mums sajūt brīdi, kad tās tiek pārkāptas,- kaut kas emocionālā līmenī par to signalizē. Rodas sajūta, ko vienkārši varētu apzīmēt: „sajutos slikti”.

PIEDOŠANA

Piedošana ir māksla. Piedošana ir brīvība....Piedošana ir miers.....Piedošana ir vieglums..... beigu galā - piedošana ir prieks. Vai katrs to varētu gribēt? Tomēr daudzi tā vietā, lai to piedzīvotu, izvēlas nest sevī sāpes, smagumu, ieslēdz sevi aizvainojumos, kas neļauj brīvi reaģēt uz jebkuru cilvēku un situāciju, uztur iekšējo stresu un līdz ar to bojā savu veselību. Kas traucē izvēlēties piedošanas ceļu?

LĪDZVĒRTĪBA

Ja varētu iedomāties paradīzi zemes virsū, tad viens no noteikumiem būtu, - ikviens cilvēks jūtas un uzvedas kā līdzvērtīgs ikvienam citam. Lai arī tā ir visīstākā patiesība, tā justies un uzvesties nepārtraukti, tomēr, pateicoties tik daudzām mazvērtības raisītajām situācijām, cilvēks ar cilvēku ikdienā tomēr jūtas sacensības, salīdzināšanās, varas un konkurences apstākļos. Līdz ar to esam vai nu pārākuma pozīcijā pret otru vai mazvērtības, kur gan viens, gan otrs stāvoklis traucē būt vienotam ar citiem cilvēkiem.

SADARBĪBA

Cilvēks nav vienpatis, cilvēks ir sociāla būtne – pat tie ļaudis, kam patīk laiku pa laikam izbaudīt vienatni. Mēs dzīvojam sabiedrībā, esam tieši vai netieši cits ar citu saistīti, atkarīgi cits no cita un ieinteresēti cits citā, bet tikpat ļoti reizēm arī traucēti un apgrūtināti. Tomēr, manuprāt, cilvēks patiesi laimīgs var būt tad, kad viņam ir vismaz viens uzticams ceļabiedrs dzīves ceļā, ar ko kopā dalīties, cīnīties, priecāties un reizēm arī strīdēties.